pārkaļņš

pãrkaļņš, über den Berg hinüber; piem. baļķi ve̦duot, kad zirgs ar ragavu apgalveni jau kāda pungura vienā pusē, kamęr baļķis me̦tas uz kalnina, tad saka: iet pārkaļņš Lös. n. Etn. IV, 162; [wohl aus einem instr. pl. * pārkaļņis.]

Avots: ME III, 159