pārklindzinât,

1) [= pārklidzinât?]: kamē̦r pārklindzināšu mājā A. XX, 782;

[2) überschreien
A.-Schwanb.: viņš visus pārkliñdzina Behnen;

3) übertreibend und hinzudichtend (andern) wiedererzählen:
viņš aizies uz uotrām mājām un tur visu pārkliñdzinās Grünh.]

Avots: ME III, 161

pārklindzinât, ‡

4) nach Hause rufen:
luopus pãrkliñdzina mājā N.-Peb.

Avots: EH XIII, 203