pãrkuôst,

1) durch-, entzweibeissen:
riekstu;

[2) zuobus pārkuost "girren"
Manz. Lettus;

3) verbeissen:
pēdējais bija savu sirdi pārkuodis un drusciņ jau rimies De̦glavs Rīga II, 1, 51].

Avots: ME III, 162

pãrkuôst,

1): kad nāk tâ vē̦lāku rudenī, kad salna pārkuož, tad guovis ē̦d visu zâli Siuxt;

2): "kirren, knirschen mit den Zähnen"
Lng. (unter kuost).

Avots: EH XIII, 204