pãrkul˜t, tr.,

1) überdreschen, nocheinmal dreschen:
labību;

2) nocheinmal schlagen, bultern:
pārkults sviests Konv. ² 4079. Refl. -tiês, mühsam hinübergeraten: nespējuot slieksnim pārkulties LP. VI, I01.

Avots: ME III, 162

pãrkul˜t,

1): pārkul tuos salmus! Pas. X, 564;

2): tu neesi drēbes labi sakūluse; nem, pārkul vēl reiz! Mahlup; ‡

3) (die ganze zum Dreschen ausgebreitete Getreidelage, d. h. einen
metiens) ausdreschen Mahlup; ‡

4) "?": muižu rijās naktīm p. jāiet FBR. III, 107 (aus Dond.); zu pãrkũlējs?

Avots: EH XIII, 203