pārlīkt
pãrlìkt, intr., sich hinüberbiegen, überhangen: visas manas baltas ruozes par vabām pārlīkušas BW. 6427.
Avots: ME III, 164
Avots: ME III, 164
pārlīkt
pãrlìkt,
1): nesēdi nu pārlīcis! AP. viņš iet tik pārlīcis kâ ve̦cs cilvē̦ks ebenda; ‡
2) allzu lange gekrümmt sein
AP.: muguras bijušas tâ pārlīkušas, ka ne˙maz vairs atstiept nevarējuši. ‡ Refl. -tiês Ramkau, = pãrlìkt 1: pūķis par apcirkņa malu pārlīkstuoties kâ valgs.
Avots: EH II, 205
1): nesēdi nu pārlīcis! AP. viņš iet tik pārlīcis kâ ve̦cs cilvē̦ks ebenda; ‡
2) allzu lange gekrümmt sein
AP.: muguras bijušas tâ pārlīkušas, ka ne˙maz vairs atstiept nevarējuši. ‡ Refl. -tiês Ramkau, = pãrlìkt 1: pūķis par apcirkņa malu pārlīkstuoties kâ valgs.
Avots: EH II, 205