pãrlùgt, tr.,

1) herüberbitten:
kaimiņu pie sevis;

2) Fürbitte halten:
lika pārlūgt dievu Apsk. Refl. -tiês, übermässig bitten, beten, sich bittend, betend überanstrengen.

Avots: ME III, 165

pãrlùgt, ‡

3) = pìelùgt 1: vēl pietiks laika p. dievu Pas. X, 107. vīra mātes nepārlūdzu ar gaudām asarām Lixna. Refl. -tiês, ‡

2) = lùgtiês (?): cik es jā (= viņa) nepārsalūdžu, - bet jis ciets kâ akmins Oknist.

Avots: EH XIII, 206