pārot

pãruôt, pãŗuôt, tr., paaren: kāznieki gāja gaŗā pāruotā rindā Jauns. Refl. -tiês, sich paaren: tâ būs jauniem cilvē̦kiem ar pa pāŗiem pāruoties VL. Subst, pãruõjums, das Gepaarte, die Paarung; pãruôšana, das Paaren; pãruôšanâs, das Sichpaaren; pãruôtãjs, wer paart.

Avots: ME III, 185