pārputināt

pãrputinât, tr., hinüberwehen: vējš pārputinājis sniegu pār žuogu.

Avots: ME III, 171


pārputināt

pā`rputinât, `rputenêt, in Saus und Braus heimführen: pārvedu, pārputenēju (= pārputināja) dižu klaipu cepēju BW. 18651.

Avots: ME III, 171