pārpūdēt

[pãrpũdêt,

1) zu viel faulen machen:
p. sieru;

2) faulend entzweigehen machen:
p. auklu.]

Avots: ME III, 171


pārpūdēt

pãrpũdêt,

1): par daudzi pārpūdē̦ts (= pãrmê̦sluots

2) dē̦sts Ramkau.

Avots: EH XIII, 208