pārsist

pãrsist, tr., entzwei-, durchschlagen: tev kājiņu pārsitīs BW. 29156. [Refl. -tiês,

1) beim Gestossen- oder Geschlagenwerden entzweigehen:
man galva pārsitās; uola krizdama pārsitās;

2) sich durchschlagen
(übertr.): lai gan laiki grūti, tuomē̦r kaut kâ pārsitīšuos Bers.;

3) umschlagen
(intr.): vējš pārsities uz citu pusi C.; (übertr.) šis šaubīgais atkal pārsities citā pusē, ist zu einer andern Partei übergegangen.]

Avots: ME III, 174, 175


pārsist

pãrsist, ‡ Subst. pãrsišana, das Entzweischlagen: Jānīšam liels vē̦de̦rs ...: piecas vē̦zas salauzīju, pārsišanas nedabāju BW. 20243.

Avots: EH XIII, 210