pãrsmiêt, tr., ironisieren, zum besten haben: tu mani pārsmej Blaum. [tādu meitu it visi pārsmej, apdzied un nuoniekuo Janš. Paipala 13.] Refl. -tiês, sich krank, tot lachen : ķēniņš pārsmējās LP. VI, 715:

Avots: ME III, 177

pãrsmiêt, ‡ Subst. pãrsmêjējs, jem., der etwas verspottet: manu dziesmu pārsmējēja BW. 925 var.

Avots: EH XIII, 211