pārstīvēt

pãrstĩvêt,

1) intr., zu steif werden:
bē̦rais bij pārstīvējis Stari II, 284;

[2) (etwas Schweres) hinüberschleppen.
Refl. -tiês, (etwas Schweres) ziehend sich überanstrengen].

Avots: ME III, 179


pārstīvēt

pãrstĩvêt,

2): mit Mühe (hin)überziehen:
(kre̦klu) par galvu pārstīvēju Tdz. 48074, 1.

Avots: EH XIII, 212