pārsunīt

pãrsunît, tr., rügen, hunzen: viss mans darbs ir jāpārsuna, daudz ir manas blēdības GL.

Avots: ME III, 179


pārsunīt

pãrsunît: uote̦rs ... pārsunīja tuo Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 144).

Avots: EH XIII, 212