pārsvērt

[pãrsvḕrt, von neuem abwiegen: p. linus. Refl. -tiês,

1) sich beim Wiegen versehen;

2) sich hinüberneigen:
ve̦zums pārsvēries uz kreisuo pusi.]

Avots: ME III, 180


pārsvērt

pãrsvḕrt, ‡

2) überwiegen:
kai liek šuo labuo darbu uz svariem, tai jis pārsveŗ visus sliktuos darbus Pas. V, 159. Refl. -tiês,

2): gājējs ... ar smagu lēcienu pārsvērās ("?") pār grāvi Jauns. Raksti IV, 300.

Avots: EH XIII, 213