pārsēt

[pãrsẽt,

1) von neuembesäen:
tīrums jāpārsēj;

2) (nicht ganz dicht, stellenweise) besäen, bestreuen:
ābuoliņš jāpārsēj ar ģipšiem. Refl. -tiês, sich säend überanstrengen: viņš sē̦dams pārsējies.]

Avots: ME III, 174


pārsēt

pãrsẽt, ‡

3) eine lange Zeit hindurch säen
Oknist: cik (nämlich: viele Jahre) esi pārsējis, - vis neaug;

4) hinübersäen
Oknist u. a.: pārsēt bìrzij, ežai pāri.

Avots: EH XIII, 210