pãrvìlkt, tr.,

1) herüber-, hinüber-, überziehen:
mēteli pār svārkiem. viņi nuo savas pasaules tiek pārvilkti mūsējā Rainis. es tev pārvilkšu ādu pār acīm, ich werde dir das Fell über die Ohren ziehen;

2) überziehen:
aude̦kls pārvilkts ar kādu krīta vai eļļas krāsu Konv. ² 1055. saulē luogi laistās kâ ze̦lta pārvilkti Aps.;

3) umziehen, umkleiden:
es ne savu lindraku neietu pārvilkt LA.;

[4) = pãrval̃kât N.-Peb.: p. maizi]. Refl. -tiês,

1) sich überziehen:
putra pārvilkusies ar plēvi;

2) übersiedeln, umziehen:
kad ar luopiem pārve̦lkas uz jaunu dzīvi... Etn. II, 119;

[3) ziehend sich überanstrengen:
zirgs pārvilcies].

Avots: ME III, 187, 188

pā̀rvìlkt (li. pārvil̃kti), nach Hause ziehen, schleppen. Refl. -tiês, sich nach Hause schleppen: slimais kaut kâ pārvilkās mājā:]

Avots: ME III, 188

pãrvìlkt, Refl. -tiês, ‡

4) sich umkleiden:
pārsave̦lk par ubagu Pas. X, 290 (aus Atašiene). ve̦lns, pārsavilcies cilvē̦ku drēbēs V, 284 (aus Lettg.). jis atskrēja pie tilta, pārsavilka, palaide savu zirgu un sargā tiltu III, 297.

Avots: EH II, 216

pā̀rvìlkt, Refl. -tiês: muļķis ... dabūjis kāvienu un pārvilcies mājās Pas. XII, 434.

Avots: EH II, 216