pārvārgt

pãrvãrgt,

1) verarmen
L.;

2) übermässig
vārgt Konv. 2 2192.

Avots: ME III, 186


pārvārgt

pãrvãrgt, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch
vārgt: viņa ... nakti pārvārga pilnīgā bezmiegā Jaun. Ziņas 1938, № 199, S. 3., ‡

4) "in Elend leben"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Elend").

Avots: EH XIII, 215