pārvētīt

pãrvẽtît, nocheinmal, von neuem windigen: tā sāk pa rindai visus pārvētīt Juris Brasa 314.]

Avots: ME III, 187


pārvētīt

pãrvẽtît, ‡

2) verwandeln (?):
kas tad nu tavu prātu ir pārvētījis (fehlerhaft für pārvērtījis?)? Azand. 129.

Avots: EH II, 216