pãrvît, tr., hinüberflechten: es būt[u] savus gaŗus matus pār vainagu pārvijuse BW. 9987.

Avots: ME III, 188

pãrvît, ‡

2) durchfléchten (?):
balss viņai skanēja smiekliem pārvīta Ciema spīg. 288.

Avots: EH XIII, 216