pãrķer̂t, tr., überkehren, oberflächlich, schnell kehren, fegen: viņa, paķē̦rusi sluotu, ar visu sparu sāka pār ķert istabu Līg. Refl. -tiês, einen Fehlgriff tun: man pārķērās: paķēru cita ce̦puri.

Avots: ME III, 162

pãrķer̂t, ‡

2) "pārjemt" Dunika: diegs tik gaŗš, ka pati nevaru tuo vidū p. (tâ gadās, kad tuo grib salikt dubulti); ‡

3) aufgreifen
Meselau: viņi viens nuo uotra pārķēra malkas škilas.

Avots: EH XIII, 204