pāržaut

[pãržaut, zum Trocknen hinüberhängen: p. ādu par kārti N.-Peb. Refl. -tiês,

1) = pãrkãrties, pārliekties Schwanb., Bers.;

2) ungeschickt hinüberspringen:
p. pār sē̦tu Lis., Golg., N.-Peb.]

Avots: ME III, 189


pāržaut

pãržaut, ‡

2) von neuem
žaût: p. par jaunu. Refl. -tiês,

2): zirgs pārsažāvis sētiņai pāri Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 63.

Avots: EH XIII, 216