I pāsêt, intr., einplatzen, Risse bekommen Kronw. n. U.

Avots: ME III, 190

[II pãsêt "lutināt, žē̦luot, aizstāvēt" um Libau; pâsêt "lutināt, iztapt" N.-Peb.; pâsêt, -ẽju, (übermässig) füttem Wolmarshof, Ronneb.: kuo tu viņu pāsē? Kaugershof. zuosis pâsêt ² uz Mārtiņiem Ruhental (hierher wohl auch pàsēt ² "stopfen" mit dem Dativ der Person: kuo tu man tik daudz pāsē (= bâz)? Warkl.). - Zu pāst].

Avots: ME III, 190

‡ III pāsêt, zu erschliessen aus ‡ àizpāsêt.

Avots: EH XIII, 217