pātaga

pàtaga, pâte̦ga 2 [Wain., Frauenb., Wandsen, Lautb.], die Peitsche: ar pātagu zirgam uzcirst, uzšaut; pātagu pielaist, piecirst, piespridzināt, plikšķināt; apakš pātagas (kārti) palaist, eine Karte zum Überstechen ausspielen. maizes pātaga, die Peitsche, Plette Vēr. I, 1154; nabaga pātaga, der Lump, Bettler - ein Schimpfwort (eig. die Peitsche des Bettlers). - saimnieka zirgs, paša pātaga, - skrien labi. [Nebst li. botãgas aus slav. batogъ dass., wobel das p- statt b- vielleicht in der Aussprache lettisierter Liven od. Esten entstanden ist.]

Avots: ME III, 190


pātaga

pàtaga: auch Wolm., (mit â 2 ) Kal., OB., Salis; bada p. Seyershof, eine Angel; p. ruokā BW. 2254. būs tē̦vam pātadziņa 5202 (unbek. in Bērzgale, Heidenfeld, Lubn., Saikava, Sessw., wo dafür pīcka).

Avots: EH XIII, 217