pēcnieks

pêcniẽks, f. -niece, der Nachfolger, die -in: Stendera un viņa pēcnieku laikme̦ts Plüd. Llv. II, 128. Baltijas Vēstnesis - Pēterburgas Avīžu pēcnieks Kronw. 35. izvē̦l viņš nuo manām jaunavām man pēcnieci MWM. v. 3. 1899, S. 87.

Avots: ME III, 205