pēlīgs

pēlîgs,

1) "schlecht"
(?) Erlaa; "izlaidīgs" Ohlenhof;

2) auch pẽrtīgs, verwöhnt
Serben, Sermus, AP., leicht Druw., Lös.: nu es jauna, nu lustīga, nu pēlīgi (Var.: priecīgi, vēlīgi) padzīvuoju BW. 66, 8. pẽlīgs "zimperlich" Bauske. Aus pērlīgs? Aus Nötk. wird ein unlettisches fẽrlîgs "lustig, übermütig" angegeben.

Avots: ME III, 208