pērlīgs

pḕrlîgs 2 ,

1) fein, herrschaftlich
Gr.-Buschhof: tā gan bija pērlīga meita. viņš tik pēlīgs: grib, lai viss būtu tīrs un smuks! (vgl. pēlīgs);

2) "ārīgi vārīgs" Stomersee.

Avots: ME III, 209


pērlīgs

pḕrlîgs 2 ,

2): "jutīgs, smatkjūtīgs" Sonnaxt, Taurupe. Aus nd. färlik "gefährlich", s. Sehwers Unters. 87.

Avots: EH XIII, 228