pīrēt

pīrêt, -ẽju,

1) "?": pīrē (< d. führe?) mani tu, puišeli! es tev cimdus nuoadīšu BW. 35283;

2) pīrēt "izgādāt; ielikt vietā" Notk., Peb., (mit ì ² ) Selsau, Lbs., Sessw., Romershof.

Avots: ME III, 233