pļautanā

pļautanā, pļautuonī Loc. s., reif zum Mähen, reif für die Ernte (eig.: im Mähen): man miezīši pļautanā, tiem nevaid pļāvājiņas BW. 14637. rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļautanā (Var.: pļautuonī, pļaušanā, pļautuvē, pļāvienā) 14047 var.

Avots: ME III, 367