pļunduŗuôt, s. pļundurêt; pļunduruôt, saufen Grünw.

Avots: ME III, 373

pļunduŗuôt, ‡

2) schlecht schwimmen (?):
tev tāpēc neiet, ka tu pļunduruo pa sȩklumu Jauns. Mana dzīve ³ 28.

Avots: EH II, 309