pļāviens

pļãviêns,

1) das einmalige Mähen;

2) ein Schlag:
dabūt pļāvienu gar ausi B. Vēstn.;

3) der Lok. pļāvienā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzl; rudzi, mieži, mieži nu pašā pļāvienā (Var.: pļaušanā, pļautuvē, pļautuonī, pļautanā) BW. 14047 var.;

4) "?": bãliņš savu skaistu māsu pļāvienā [?] audzināja ... ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā BW. 13655, 3 var.

Avots: ME III, 368