pļīkšēt

pļīkš(ķ)êt, s. plīkšêt.

Avots: ME III, 371

pļīkšêt, ‡ Refl. -tiês, schallen, knallen: pļìkšas ² vien, kad duod ar pātagu Auleja.

Avots: EH II, 308