pūle

I pūle U., gew. der Plur. pũles Lin., Iw., Wolm., Salis, Serbigal. AP., pùles 2 KL, Preili, Nerft, pûles2 Ruj.,

1) die Mühe, die Sorge;

2) das Ergebnis, das Resultat der Mühe, der Sorge, die Sieben sachen, Hab und Gut:
paši abi strādā pa klēti savas pũles sane̦sdami Kaudz. M. 18. es saliku visas savas pūlītes savā lādē un devuos uz dzimteni ebenda 392. - Zu pūlêt; vgl. auch pũliņš.

Avots: ME III, 446


pūle

I pūle,

1): "Serbigal." ME. III, 446 in "Serbigal," zu verbessern;

2): pũles AP., Spielzeug
(vgl. mantiņas): plūvītes bē̦rniem tâ kâ pūļu vietā.

Avots: EH II, 341


pūle

II pūle, s. pùlis.

Avots: ME III, 446


pūle

II pūle: irbju p. BW. 2570, 2 var. nãkat, kūmiņas, pūlītēs! 1485.

Avots: EH II, 341