pūtēties
pūtêtiês,
1) "?": pūtējās (Var.: žvakstējās) tautu meita, kamanās iele̦cuot BW. 17977, 1;
2) sich erholen:
kuo tad tu še atsē̦dusies pūtējies? Vank.
Avots: ME III, 453
1) "?": pūtējās (Var.: žvakstējās) tautu meita, kamanās iele̦cuot BW. 17977, 1;
2) sich erholen:
kuo tad tu še atsē̦dusies pūtējies? Vank.
Avots: ME III, 453