I rēdzinât, s. rēdzêt I.

Avots: ME III, 518

II rēdzinât Wid., beunruhigen, aufiegen. Zu rē̦guoties 3?

Avots: ME III, 518

III rẽdzinât (?) gaļu "ļaut gaļai sarecēt" Mitau.

Avots: ME III, 518