rīcags

rīcags, rìcāgs ² Kr., Kl., Lis., Golg., Kreuzb., ricāks ² Nerft; auch rīce̦gs U., ein dickes Tau U., das Ziehseil am Floss Bielenstein Holzb. 625, Aahof: caur re̦snu drāšu rīcagu žuogiem Izglītība 181. pluosta piesiešanai . . . lietuo rīcagu Etn. IV, 61. zē̦ns pievilkās ar ķeksi pie tilta un apmeta rīcagu ap stabu Jauns. In Sessw. sei rìcugs ² ein gewisser Teil vom Pferdegespann.

Avots: ME III, 535