rīklēties

rīklêtiês,

1) "?": nu ir rīklēšanās!... priekšpuisis lngus iekeras drusciņ Liel-Klincim krūtīs De̦glavs Rīga II, 1, 20;

2) rĩklêtiês "aus vollem Halse schreien, schimpfen"
Bauske.

Avots: ME III, 537


rīklēties

rīklêtiês,

2): vai tu vēl stiprāk nevari r˙! Ruj.

Avots: EH II, 376