rũceklis Ruhental, Pussen, = rūcenis 1, ūkšķis (auch aus einem skals); rūceklis Sassm., = dūceklis I; rûceklis ² Ruj., der zu brummen pflegt.

Avots: ME III, 566

rũceklis: rũcekli (= rūceni 1) pagatavuo nuo cūkas kājas stilba kauliņa Neuhausen.

Avots: EH II, 386