rûdzinât Warkl.,
rûdzinât 2 Sassm., Dond., Adiamünde, auch
rūdzît U.,
rûdzinêt Warkl., tr., fakt. zu
rûgt, säuern, gären lassen: kas varēja, tas rūdzināja arī miestiņu RKr. VI, 85.
rūdzināt pienu, alu, maizi Sassm.
tabaku rūdzīt, Taback präparieren Kokn., Erlaa n. U.
Avots: ME III,
567