rūsaîns L., U., rūsans Wid., Ar., (mit ù) PS., rūse̦ns Ar., (rùsains Ju*rg., Arrasch) rostig U., (rûse̦ns ² Ruj., rùse̦ns C., rûsans ² Salis, Widdrisch, rùsins ² Kl.) rostfarben, rötlich, bräunlich: kakls rūsaini sarkanā krāsā Konv. ² 1356. rūsans mētelis LP. VII, 229. rūse̦nās smilgas MWM. VI, 841. rūse̦na čūska X, 6.

Avots: ME III, 572

I rūsaîns,

1): r. nazis Sārts Str. 62. (fig.) nuome̦tami rūsainie aizspriedumi 318; ‡

2) eisenoxydhaltig:
rûsaina ² zeme Iw.; ‡

3) "?": ar vecuo spanni es nuotaisuos dikti rûsains ² Kand.

Avots: EH II, 389

‡ II rũsains Orellen, voll mit rūsa II 3 (?): durpriekšiņa rūsaina.

Avots: EH II, 389