ragaža,

1) eine Bastmatte
(aus r. рогóжа): brūtgāna tē̦vam deva ragažas par prievietīm, mātei deķi par lakatu utt. BW. III, 1, 59. divi graši, četri graši, tā ir īsta dvieļu nauda: kas tās tādas ragažiņas ("?"), Uogres malā salasītas! BW. 25720;

2) "ein saumseliger
(tūļīgs), unordentlicher Mensch": tāds kâ ragaža N.-Peb.;

3) etwas Festgefrorenes:
drēbes, siens sasalst ragažā Odsen;

4) - kulba 5 Adsel.

Avots: ME III, 465

ragaža,

3): kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad tuo sauc par ragažu Saikava; ‡

5) = nuõzis 1, ein zwischen 2 Hölzern befestigtes Geflecht aus Stricken als Trage
Kārsava, Ludsen, Malta.

Avots: EH II, 349