raguôt,

1) schröpfen
Salls, U.;

2) Schnupftabak gebrauchen;
Subst. raguôtãjs, einer, der Tabak schnuptt: ne pīpja pīpuotāju, ne raga raguotāju, ne brandvīna dzērēju LP. VII, 528. pīpē̦tāji, raguotāji mūs[u] māsiņas vīlējiņi BW. 16318.

Avots: ME III, 467

raguôt,

1): auch Frauenb., Salis;

2): es meitiņu izaudzēju, ar pīpīti pīpējuot; tâ˙pat man znuoti nāca, ar ragiem raguodami Tdz. 43894. ‡ Refl. -tiês "netikumīgi dzīvuot" Seyershof: es tur neiešu, kur viņi katru nakti raguojas. Zur Bed. vgl. auch pãrraguôt, uzraguôt 1 und saraguôtiês.

Avots: EH II, 350