raîzêtiês C., Wolm., raĩzêtiês Selg., Kandau, ràizēties ² Gr.-Buschhof, -ẽjuôs, raizàtiês Für. I, sich Kummer und Sorge machen: arī Jānītis raizējās par šuo pašu jautājumu MWM. VIII, 146. kuo nu tik daudz raizēties, gan maizi izcepšu LP. I, 153.

Avots: ME III, 472

‡ raizêtiês (li. ráižytis "sich wiederholt recken") Bērzgale "neaistētiski gruozīties, savu ķermeni šķuobīt; nemākulīgi, ieduomīgi le̦puoties". Zu li. réižtis "sich brüsten", ahd. reichen "darreichen, sich erstrecken" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347 f.

Avots: EH II, 352