ramît (li. ramìnti "ruhig machen") Elv., L., U., ramêt, -u od. -ẽju (Rothof, Angermünde), -ẽju, tr., begraben, beerdigen: kur jūs mani ramēsit sirdēstuos nuomirušu? ramiet ruožu dārziņā! BW. 13250, 36. - Subst. ramîšana, die Beerdigung Mag. IV, 2, 137. Vgl. ramdît.

Avots: ME III, 476

ramît,

1): kapuos ramīts Latv. vēst. inst. žurn. III, 98 (aus Irve, v. J.1776); ‡

2) verwahren
Lng.

Avots: EH II, 353