rasuôt (li. rasúoti "betauen"),

1) sich mit Tau bedecken, tauen:
dārzā vēl tik rasuo J. R. III, 2;

2) staubregnen
U.;

3) tröpfeln
(intr.): sviedri rasuo nuo pieres Janš. Čāp. 34. me̦dutiņš pil un rasuo ārā nuo šūnām un kārēm Janš. Dzimtene V, 47;

4) beschlagen (von Fenstern)
Spr. Part. praet. rasuôts (li. rasúotas), = rasains, tauig, mlt Tau bedeckt: rasuota zâle Vēr. II, 1190. zeme bija rasuota Zalkt. I, 51. tautiet[i]s mani bridināja pa rasuotu rudzu lauku BW. 13727, 1.

Avots: ME III, 479, 480

rasuôt,

4): lieti līņā, rasuo rūtis Skalbe Raksti II (1938), 69.

Avots: EH II, 355