reidīt

I reidît, krank werden, erkranken Spriņģi n. Etn. I, 153: ej, ej tu ar basām kājām, gan tu reidīsi!

Avots: ME III, 505


reidīt

II reidît (?) Ruhental "=rīdīt (hetzen)".

Avots: ME III, 505