reizināt

reĩzinât, tr.,

1) multiplizieren:
ņēmuos visu re̦dzē̦tuo reizināt ar simtu MWM. VIII, 32. Subst. reĩzinâtãjs,

a) einer, der multipliziert;

b) der Multiplikator (beim Rechuen)
Brasche;

2) klügeln
Salis, Lettin: Jānis reizina, reizina, bet nevar atcerēties.

Avots: ME III, 508


reizināt

reĩzinât: zur Bed. vgl. auch uzreĩzinât.

Avots: EH II, 364