reĩzumis Ronneb., reizu reizumis, reižums AP., Adv., bisweilen, manchmal, hin und wieder: reizumis viņš sāka plātīties Citu t. r. XIV, 34. reizumis murmina ... kaut kuo tamlīdzīgu Druva 11, 431. reizu reizums acis uzmest V. Upmals.

Avots: ME III, 508

reĩzumis: reĩzums Roop n. FBR. XV, 157, Seyershof.

Avots: EH II, 364