Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'repes' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'repes' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

krepes

krepes, vertrocknete Mistklumpen Dond.: kumeļam pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs. slapjā kūtī aitas nuogulējušās vienās krepēs.

Avots: EH I, 649


krepeste

krepeste, die Stärke, der Halt Golg.: tiltam nav ne˙kādas krepestes, tuo aiznesīs le̦di.

Avots: EH I, 649



pustrepes

pustrepes, eine halbe Treppe: pa tumšām pustrepēm Janš. Dzimtene V, 62.

Avots: EH II, 334

Šķirkļa skaidrojumā (22)

cabls

cabls, die Treppe [? vielleicht: Stelze]: cūka cablus [Var.: trepes] taisa, jākāpj zīļu uozuolā BW. p. 2420 [aus Lubn.; cabls dürfte die hochle. Form für *ce̦bls sein, vgl. etwa li. keblỹs "ходуля" und ce̦bules].

Avots: ME I, 363


kacerēt

kacerêt, - ẽju, gew. kacêt Dond., Durben, [Wandsen, Dunika; Tahm. n. U.], - u od. - ẽju, ẽ˙ju (li. kakė´ti "reichen" ), tr., intr.,

1) nach etw. greifen, zu erreichen suchen, erreichen:
tik upē nenuoslīku, pēc riekstiņa kacē̦dama BW. 10841. kaci, kaci (Var.: kacē), tautu meita, pašā pūra dibe̦nā 25195, 3. kacerêt kacerēja tautu meita pūriņā. trepes kac tik līdz pažuobelei Nigr. jau var ar bungvāli dibinu kacēt LP. VI, 518. ze̦mu, ze̦mu saule te̦k, tik ar ruoku nekacēju BW. 10667;

[2) reichen:
devīgas meitas: caur sienu kacēja (Var.: padeva) panākšņu puišiem BW. 34528 (aus Gold.).] Refl. - tiês, nach etw. greifen, etw. zu erreichen suchen: [kamdēļ tâ kacējies? vari uz kuo uzkāpt Dond.] pēc villānes kacē̦damās Janš. jaunība dažreiz augstāki kacas, ne˙kâ viņu izglītība atļauj Rol. kacêtiês, zergen, necken, reizen Wenden.

Avots: ME II, 130


locenes

I lùocenes* od. luoču trepes, die Wendeltreppe Dr.

Avots: ME II, 522


noledot

nùole̦duôt, intr., refl. - tiês, sich mit Eis bedecken, vereisen: viss ceļš nuole̦duojis Ahs. n. RKr. XVII, 42, Kand. trepes bijušas nuole̦duojušās B. Vēstn. ceļš nuole̦duojis vienā le̦dū Sassm.

Avots: ME II, 809


pakāpene

pakâpene, ‡

3), etwas, was zum Aufsteigen
(pakâpt(ies)) dient: mazi tie puisīši ...: pie kumeļa trepes lika, pie arkliņa pakāpenes Tdz. 41851.

Avots: EH II, 142


pakāpiens

pakâpiens, eine Vorrichtung zum Steigen, eine Leiter, Treppe, Stufe, Sprosse: augsta piesta, augstas dzirnas, visur vajag pakāpienu(s) BW. 9409; 32239. paķēris šķipeli un sācis klintī ruobīt pakāpienus LP. IV, 202. galdam līdzās ir trepes pieciem pakāpieniem VII, 356. uz trepju aug šējā pakāpiena sēdēja Jancis A. XX, 106. pamata, pārākais, vis pārākais pakāpiens Positiv, Komparativ, Superlativ.

Avots: ME III, 43


pērkonīgs

pḕ̦rkuonīgs,* donnerartig: sāka trepes pē̦rkuonīgi dārdēt Jauns. Raksti IV, 23.

Avots: EH XIII, 228


pulkans

pul˜kans Salis, mit pul˜kas II versehen: pulkanas trepes.

Avots: EH II, 323


rempudzis

re̦mpudzis,

1) auch re̦mpucis, ein dicker Mensch von kleinem Wuchse: re̦mpudzis nuo cilvē̦ka - ze̦ms un re̦sns Naud. māju puiši, re̦mpucīši (Var.: re̦mpulīši, taukvēdeŗi), trepes lika pie kumeļa BW. 12866, 2 var.;

2) "smilts zeme, re̦tumā audzis kuoks, vis˙vairāk bē̦rzs" Naud.: re̦mpudža bē̦rzi tie labākie, sīkstākie lietas kuokiem.

Avots: ME III, 510


rempulis

re̦mpulis,

1) re̦m̃pulis Wolm., re̦m̂pulis 2 Salis, ein kurzer und dickėr, untersetzter Mensch: pienavnieki, re̦mpulīši (Var.: re̦mpucīši, taukvēdeŗi), trepes lika pie kumeļa BW. 12866, 2 var.;

2) "?": mē̦sli iekša re̦mpulīšuos kuopa saspiesti Preip. 123. re̦m̃pulīši "dünne und lange Teigstücke"
Bauske.

Avots: ME III, 510




sataisīt

sataisît,

1): kai duomāja muižinieks, tai ... sataisīja (= r. сдѣлал) Pas. V, 287 (aus Welonen). salasēju ... kauleņus, ... nuo kauleņiem sataisēju trepes XII, 517 (aus Preiļi). viņš sataisījis pasakas (hat zusammengefaselt)
Kreiļam par manim Seyershof; ‡

2) besudeln:
jei [= viņai] cieši ruokas saplīst nuo saltuma, ... pamāte kliedz ..., kam jī dziji sataisa ar ašni Pas. V, 321 (aus Welonen). kādu tu nu esi sataisījis tīruo kre̦klu, vienuos dubļuos! PV. Refl. -tiês,

2): ve̦lni ... par ... le̦pniem kungiem ... sataisī[ju]šies (haben die Gestalt feiner Herren angenommen)
Pas. XIV, 26. es sataisījuos par diegu V, 290 (aus Višķi).

Avots: EH XVI, 455


slaids

slaîds Kl., Prl., Bers., Drsth., Sunzel, Kr., slaîds 2 Ruj., Kalnzeem (Kurl.), Adv. slaîdi, mundartl. slaîži Nötk., schief liegend, abschüssig U.; glatt; schlank U., lang gestreckt; gefügig, hübsch in die Augen fallend U.; gewandt, schnell: slaidas trepes, eine nicht steile Treppe A. Stirna. tur aizveda jūs[u] māsiņu pār slaiduo (Var.: slide̦nu) ezeriņu BW. 13610. apkal manu kumeliņu! man jābrauc . . . pār slaiduo ezeriņu 15930. mātes kurpes slaidas (Var.: slidas, slaikas, slidan[a]s); bija, drīz slīdēja tautiņās 16970, 6. viņš bij slaids, skaists Krišs Laksts 28. slaidi (Var.: slaide̦ni, laidni, stalti) kumeliņi BW. 1147 var. slaidi zirgi 19960. slaidus, gaŗus telēniņus 32816 var. māmiņai tievi pirksti, slaidu (Var.: slaiku) laida pavedienu 7080. slaidu ve̦zumiņu 29662. māsiņ, tavu slaidu (Var.: daiļu) ruotu, zemīt[i] slauka staigājuot 17077, 1. ka[d] man būtu savs tē̦vs, sava īsta māmuļiņa, i[r] man būtu slaida ruoka, iznesīga valuodiņa 4711, 1. tev, dieviņ, slaida ruoka, tev asais zuobeninš, nuocirt manu ienaidnieku! 9097, 1. slaidi nuospļauties MWM. v. J. 1896, S. 321, slaidi atraidīt Celm., glattweg abschlagen. slaidi dzīvuot B. Vēstn. iznāk vare̦n slaida apšaudīšana A. XX, 300. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga BW. 32209 var. slaida (freigebige) ruoka Ar. slaiži (= plaši, izšķērdīgi) dzīvuot Nötk.; slaîži braukt Kalz., Fehsen. Wird allgemein in allen Bedeutungen zu slids und slîdêt gestellt, z. B. bei Siebs KZ. XXXVII, 320 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 708. Zur Bed. "abschüssig" vgl. speziell ahd. sleita "abschüssiges Terrain"; die Bed. "schlank" kann sich aus der Bed. "glatt" in der Rede von Bäumen entwickelt haben, und zur Bed. "gewandt" vgl. glums "glatt, gewandt".

Avots: ME III, 912, 913


sliet

slìet (li. šliẽti "anlehnen") Neuenb., PS., Wolm. u. a., sliêt 2 Karls., Līn., Iw., slìet 2 Kl., Prl., slìenu od. sleju U., slèju,

1) tr., anlehnen, stützen, in die Höhe richten
U., Spr.; in die Höhe stehen machen; (etwas) anlehnend, aufrichtend anfertigen: Kurzemē strupi puiši, pie zirgiem trepes slien BW. 9764. tu dzīries mūs[u] māsiņu sliet par bildi kaktiņā 26087. piepēšas izbailes matus tiem slien MWM. IX, 285. zārdu sliet PS. RKr. XV, 26. sliet slieteni Lös. n. Etn. II, 32. nuo plintēm namus slien BW. 31933, 17. stāvu sliet, aufrecht stellen U.;

2) intr., sich bäumen:
stāvu slien, nuozviedzas ... kumeliņš BW. 29972, 1 var. - Refl. -tiês,

1) sich anlehnen, sich stützen
U.; sich bäumen U., Spr. (in dieser Bed. namentl. stāvu(s) od. augšā slieties): suns slējās un lēca smilkstē̦dams ap Lienu Kaudz. M. 248. slējās stāvu kumeliņš BW. 11046. jums tad mati stāvu slietuos, ja visu atklātu Krišs Laksts 30. vai slìesies augšā, vai nē! sagt man zu einem Liegenden resp. Schlafenden Drosth. varē̦tu jau tie vācieši slìeties augšā! ... nav ne˙kāda vārtīšanās vairs pa gultu Jauns. Nebst slaistīt, slita u. a. zu li. štýti "nach vorn sinken", nušlajìnti "umlehnen", atšlainis "Anbau", šlaĩtas " Abhang", šleĩvas "krummbeinig", pãšlitas "obliquus", šlãjos "Schlitten", apr. slayan "Schlittenkufe", slav. slojь "Schicht", ai. š̍ráyati "lehnt an", av. srayate "lehnt sich an", la. clīnāre "neigen", clīvus "Abhang", gr. χλίνω "lehne an", ir. clóin "Schief", clíath "crates", and. hlinon "lehnen", ae. hliƥ "Halde" u. a., s.Trautmann Wrtb. 308 f., Walde Wrtb.2 170.

Avots: ME III, 939, 940


sliķis

sliķis: dar[i], dieviņ, ze̦lta sliķi (Var.: trepes)! BW. 27833, 2 var. (aus Windau).

Avots: EH II, 525


stāši

stāši Stom., Adv., steil: neslien nu trepes tik s!

Avots: EH II, 573


strepe

strepe: die Stufe einer Treppe Lems.; plur. strepes auch Allend., A.-Ottenhof, Burtn., Kaugershof, Kegeln, Kürbis, Orellen, Sepkull, Seyershof, Wainsel, Wilkenhof, Wolmarshof.

Avots: EH II, 586


strepe

strepe Karls., Plur. strepes U., Salisb. n. A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 54, Ruj., Wolm., Salis, Pernigel, Lems., Widdrisch, Zögenhof, = repes">trepes, die Treppe: nācu pa strepēm augšā LP. VI, 779 (aus Peterskapelle).

Avots: ME IV, 1086


svalbāties

svalˆbâtiês, locker, wackelig sein, wackeln: trepes (par gari piesietas) svalbājas; nedrīkst kāpt Druw. n. RKr. XVIl, 80.

Avots: ME III, 1142


trejdalīts

trejdalîts,* dreiteilig (?): trejdalītas marmortrepes Vēr. II, 1272. trejdalītā zeme Rainis Ant. un Kl. 89.

Avots: ME IV, 229


trepe

trepe U., gew. der Plur. trepes, die Treppe. Entlehnt nebst li. trẽpai und estn. (t)repp.

Avots: ME IV, 231