rešņi, Adv., = re̦sni, grob, tief (von der Stimme): rešņi runāt Mar. n. RKr. XVII, 119. cita viņai atbitdēja tâ rešņi, kâ drusku uzskaitusēs A. XX, 36.

Avots: ME III, 514

rešņi: r. dziedāt Kaltenbr. vabule rūc r. Linden in Kurl.

Avots: EH II, 367