I riẽteklis,

1) der Abendstern:
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ tikai vakariem rietekli, rītiem ausekli... Janš. Dzimtene V, 174. tur rieteklis caur kuokiem mirdz Apsk. v. J. 1903, S. 438, rieteklis un mēnesis nav vieni MWM. XI, 259;

2) die Abendröte:
šis sapnis mani kâ rìetekļa ² spārniem aizne̦s pruojām nuo pasaules Aps. II, 30.

Avots: ME III, 549

II riêteklis ² , ein zänkischer Mensch Sassm.: ar tādu rietekli ir gŗūti sadzīvuot kuopā. Zu riêt.

Avots: ME III, 549

‡ III rìeteklis ² Saikava, = riekums

I.

Avots: EH II, 379